Kas dzīvoja Daugavpilī 1897. gadā? Ko atklāj pirmā tautas skaitīšana

Turpinām digitalizēt un indeksēt Rootera galveno vēsturisko datu kopu — Krievijas impērijas 1897. gada pirmo vispārējo tautas skaitīšanu Daugavpilī (Dvinskā).

Apstrādājot kārtējo lielo arhīva lapu bloku, datubāze papildināta ar vairāk nekā 77 000 jaunu ierakstu. Tagad kopējais Daugavpils skaitīšanas indeksēto rindu skaits sistēmā sasniedzis 257 288.

Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas ne tikai rindas datubāzē.

Tās ir ģimenes, kas Daugavpilī dzīvoja pirms vairāk nekā 120 gadiem: amatnieki, tirgotāji, strādnieki, dzelzceļnieki, militārpersonas, ierēdņi un daudzu pilsētas kopienu locekļi.

Daudziem mūsdienu Latvijas iedzīvotājiem, kā arī Daugavpils ebreju ģimeņu pēctečiem, kuri šodien dzīvo Izraēlā, ASV, Kanādā un citviet, šie ieraksti ir iespēja atjaunot saikni ar pilsētu, kas bieži saglabājusies vien ģimenes stāstos.

Daugavpils gadsimtu mijā: pilsēta pasauļu krustpunktā

1897. gadā Daugavpils bija viena no visdinamiskāk augošajām pilsētām Krievijas impērijas rietumu daļā.

Tās izaugsmi noteica vairāki faktori vienlaikus:

• atrašanās pie Daugavas;
• aktīva tirdzniecība un amatniecības ražošana;
• dzelzceļa satiksmes attīstība;
• Dvinskas cietokšņa klātbūtne;
• liela un ekonomiski aktīva ebreju kopiena.

Pilsēta atradās dažādu kultūru un tradīciju krustpunktā. Šeit dzīvoja ebreji, latvieši, krievi, poļi, vācieši un citu tautu pārstāvji.

Daugavpils vienlaikus bija tirdzniecības pilsēta, rūpniecības centrs, dzelzceļa mezgls un militārs punkts.

Tieši šī apvienojuma atspoguļojums redzams tās iedzīvotāju struktūrā.

Kas ir kārta un kāpēc tas ir svarīgi ģenealoģijā?

Strādājot ar Krievijas impērijas dokumentiem, svarīgi saprast: kārta nebija vienkārši sociālais statuss mūsdienu izpratnē.

Tā bija oficiāla juridiska kategorija, kas varēja saglabāties vairāku paaudžu garumā.

Piemēram:

• pilsētnieks varēja būt amatnieks, tirgotājs, mājas vai neliela uzņēmuma īpašnieks;
• zemnieks varēja dzīvot pilsētā un strādāt uz dzelzceļa, fabrikā vai darbnīcā;
• muižnieks varēja būt virsnieks, ierēdnis vai kalpotājs.

Tāpēc ieraksts arhīvā "zemnieks" automātiski nenozīmē lauku izcelsmi, bet ieraksts "pilsētnieks" nenozīmē nabadzību.

Ģenealoģijā kārta ir papildu norāde par ģimenes izcelsmi, tās stāvokli un iespējamiem meklēšanas virzieniem.

Vairāk par to, ko vēl var uzzināt no 1897. gada tautas skaitīšanas — sākot ar kārtu un beidzot ar dzimto valodu un lasītprasmi —, lasiet mūsu ceļvedī par senču meklēšanu.

Daugavpils sociālais portrets pēc 1897. gada tautas skaitīšanas

• Pilsētnieki56.4%
• Zemnieki34.5%
• Muižnieki4.9%
• Citas kārtas4.2%

Pilsētnieki — pilsētvides pamats

Skaitliski lielākā iedzīvotāju grupa bija pilsētnieki.

Skaitīšanā fiksēti 42 662 cilvēki — 56,4 % iedzīvotāju.

Tas pilnībā atbilst Daugavpils kā liela pilsētas centra raksturam.

Pilsētnieki veidoja ikdienas pilsētas dzīves pamatu:

• amatnieki;
• sīktirgotāji;
• darbnīcu īpašnieki;
• māju īpašnieki;
• kalpotāji;
• dažādu pilsētas profesiju pārstāvji.

Īpaša nozīme šai kategorijai bija pilsētas ebreju kopienai.

Krievijas impērijā lielākā daļa pilsētu ebreju iedzīvotāju juridiski piederēja tieši pie pilsētnieku kārtas. Tāpēc augstais pilsētnieku īpatsvars tieši saistīts ar to, ka Daugavpils bija viens no reģiona nozīmīgākajiem ebreju dzīves centriem.

Tomēr svarīgi atcerēties: pilsētnieki nebija vienīgi ebreju kārta. Starp viņiem bija dažādu tautu un konfesiju pārstāvji — ebreji, krievi, poļi, latvieši un citi pilsētas iedzīvotāji.

Zemnieki pilsētā: kāpēc viņu bija vairāk nekā trešdaļa?

Viens no interesantākajiem rezultātiem ir lielais iedzīvotāju skaits ar zemnieka statusu.

Kopumā dažādas zemnieku kategorijas veido 26 098 cilvēkus — 34,5 % iedzīvotāju (muižu zemnieki, valsts zemnieki un zemnieki bez precizētas kategorijas kopā).

No pirmā acu uzmetiena var šķist dīvaini, ka lielā pilsētā trešdaļa iedzīvotāju reģistrēti kā zemnieki.

Taču Krievijas impērijā pārcelšanās uz pilsētu automātiski nenozīmēja kārtas maiņu.

Daudzi Daugavpils iedzīvotāji strādāja uz dzelzceļa, bija rūpnīcu strādnieki, nodarbojās ar amatniecību vai dienēja cietoksnī, taču juridiski saglabāja piederību zemnieku kārtai.

Priekšteču meklēšanai tam ir izšķiroša nozīme: pilsētas adrese dokumentā un zemnieka kārta varēja pastāvēt vienlaikus.

Muižnieki un cietokšņa pilsēta

Muižnieku kārta veidoja 3 721 cilvēku — 4,9 %.

Tik lielai pilsētai tas ir samērā augsts rādītājs.

Viens no iemesliem — militārā klātbūtne pilsētā.

Dvinskas cietoksnis (līdz 1893. gadam — Dinaburgas cietoksnis) bija nozīmīgs militārais objekts. Pilsētā atradās:

• militārās vienības;
• virsnieku korpuss;
• valsts iestādes;
• ierēdņi;
• administratīvie dienesti.

Cietokšņa klātbūtne veidoja atsevišķu iedzīvotāju slāni, kas Daugavpili atšķīra no daudzām citām reģiona pilsētām.

Tirgotāji un pilsētas tirdzniecības ekonomika

Skaitīšanā reģistrēti 1 397 tirgotāji — 1,8 %.

Lai gan tirgotāju kārta bija salīdzinoši neliela, tās loma pilsētas ekonomikā ievērojami pārsniedza tās skaitlisko īpatsvaru.

Tirgotāji bija iesaistīti tirdzniecībā, pārvadājumos, apgādē un rūpniecības attīstībā.

Svarīgi ņemt vērā: ne katrs tirgotājs juridiski bija tirgotāju kārtā. Daudzi veikalu īpašnieki, sīkuzņēmēji un amatnieki piederēja pie pilsētnieku kārtas.

Dzelzceļu attīstība padarīja Daugavpili par vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem un veicināja pilsētas ekonomikas izaugsmi.

No arhīva rindas līdz pasaules stāstam: Rotkoviču ģimene

Varbūt interesantākais šādos datos nav pati statistika.

Bet tas, ka aiz parastajām skaitīšanas lapām dažkārt slēpjas ģimeņu stāsti, kas vēlāk kļūst zināmi visai pasaulei.

Viens no šādiem piemēriem — Rotkoviču (Rothkowitz) ģimene no Daugavpils.

1897. gada skaitīšanā nav iespējams atrast pašu Markusu Rotkoviču — nākamo gleznotāju Marku Rotko (Mark Rothko) —, jo viņš piedzima tikai 1903. gadā.

Taču var atrast viņa ģimenes paaudzi un vidi, kurā šī ģimene dzīvoja.

Rotkoviči bija daļa no tās pašas 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma Daugavpils: pilsētnieku, tirgotāju, amatnieku un daudzu ebreju ģimeņu pilsētas.

Dažus gadus pēc Markusa dzimšanas ģimene emigrēja uz ASV. Tur viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta gleznotājiem un vienu no galvenajiem abstraktā ekspresionisma pārstāvjiem.

Šodien Marka Rotko darbi atrodas lielākajos pasaules muzejos.

Bet pirms tam bija parasta ģimene no Daugavpils.

Tieši šādi stāsti parāda arhīva datu vērtību. Tautas skaitīšana nav tikai uzvārdu saraksts. Tā ir iespēja ieraudzīt cilvēkus, pirms viņu likteņi kļuva pasaulē zināmi.

Rootera var meklēt ne tikai slavenus uzvārdus. Daudz svarīgāk ir kas cits: atjaunot tūkstošiem parastu ģimeņu stāstus, kas bija daļa no šīs pilsētas.

Daugavpils kārtu sastāvs pēc 1897. gada tautas skaitīšanas

Kāpēc šie dati ir svarīgi šodien?

Ģenealogiem šādu datu masīvu vērtība nav tikai iespēja atrast uzvārdu.

Konteksts palīdz saprast atrastos ierakstus.

Piemēram:

• pilsētnieka statuss var norādīt uz ģimenes pilsētas izcelsmi;
• zemnieka statuss neizslēdz dzīvi pilsētā;
• militārā piederība var izskaidrot, kāpēc ģimene nonāca Daugavpilī;
• kārta palīdz izvēlēties pareizos tālākās meklēšanas virzienus.

Tas ir īpaši svarīgi Daugavpils ģimeņu pēctečiem, kuri šodien mēģina atjaunot savu priekšteču vēsturi, balstoties tikai uz vienu vārdu, vecu fotogrāfiju vai ģimenes leģendu.

Aiz katra ieraksta ir ne tikai cilvēks no pagātnes. Aiz tā ir ģimene.

Piezīme par datu precizitāti

Šeit sniegtie skaitļi balstīti uz Krievijas impērijas 1897. gada tautas skaitīšanas arhīva materiālu apstrādi un indeksēšanu.

Tāpat kā jebkurš vēsturisks avots, arī šie dati var saturēt atsevišķas neprecizitātes: skaitītāju kļūdas, dokumentu aizpildīšanas īpatnības, atšķirības vārdu un uzvārdu rakstībā, kā arī automātiskās apstrādes un turpmākās indeksēšanas kļūdas.

Tāpēc sniegtās vērtības jāuzskata par pēc iespējas precīzāku iedzīvotāju struktūras rekonstrukciju, balstoties uz pieejamo datu masīvu.

Neraugoties uz iespējamām atsevišķām neatbilstībām, kopējās proporcijas un Daugavpils 19. gadsimta beigu sociālā struktūra labi atbilst pilsētas vēsturiskajam kontekstam.

Atjauninātie dati jau pieejami meklēšanai Rootera. Sistēma atbalsta uzvārdu meklēšanu gan kirilicā, gan latīņu alfabētā, palīdzot pētniekiem un Daugavpils ģimeņu pēctečiem atrast savus priekštečus dokumentos, kas vecāki par simts gadiem.

Par to, kā šī meklēšana strādā un ko darīt, ja uzvārds uzreiz neatrodas, lasiet mūsu ceļvedī par senču meklēšanu 1897. gada tautas skaitīšanā.